L?dz?gi k? Einsteina relativit?tes teorija, Heizenberga nenoteikt?bas principa, Sr?dingera vi??u vien?dojums ir iepriecinoss izp?t?t?ju un fizikas m??ot?ju pr?tiem jau ilgu laiku. Jo fizika iegrimst arvien dzi??k, par?d?s arvien vair?k jaut?jumu. Tums? ener?ija, antimat?rija, paral?lais visums, kvantu sapl?sana utt. ir sarez??ta fizika ikvienam cilv?kam.

Bet fizika un dzeja abas ir ieks?jas un dzi?as dabas izteiksmes, skaidrojumi.

Fizika un dzeja papildina viena otru. Ne fizika nevar izskaidrot visu par dabu, paties?bu un realit?ti, ne dzeja nevar aprakst?t dabu, paties?bu un realit?ti caur m?su emocij?m. Kops m?sdienu dzejas s?kuma dazi zin?tnieki un zin?tnes studenti raksta dzeju, lai bag?tin?tu literat?ras pasauli. Kad Nobela pr?mija fizik? 2022. gad? tika pies?irta fizikiem par eksperimentiem kvantu fizik?, tas mani iedrosin?ja apvienot fiziku un dzeju un uzrakst?t so gr?matu "Sr?dingera ka?is".

Mana m??ot?s sievas p?ks?? aiziesana no s?s plan?tas mani ar? pac?la emocion?l? augstum? un sp?c?gi mudin?ja mekl?t patv?rumu dzej?. M?s ceram, ka k?du dienu fizika atrad?s Dieva vien?dojumu un pamata paties?bu par to, k?p?c un k? visums radies, k?da ir m?su visuma un m?su dz?v?bas b?t?ba. Vai visums radies no kaut k? vai no nek?, lielais spr?dziens vai bez liela spr?dziena, un vai tas ir realit?te vai il?zija laika dom?n?, katrs paties?bu izr?d?s, bet es varb?t neb?su laika dom?n?.

S? dzejas gr?mata ir sacer?ta, lai vienk?rs? un dzejisk? veid? izskaidrotu dabu un fiziku ikvienam, jo vairums cilv?ku uzskata, ka ne fizika, ne dzeja nav vi?u t?jas kr?ze. Kad fizika k??st miglaina, dzeja var run?t sav? veid? par dabu un realit?ti. S? gr?mata ir ar? m??in?jums savienot fiziku ar dzeju vai dzeju ar fiziku.